Bērniem, kas vecāki par 12 gadiem: 2 tējkarotes (10 ml) 2–4 reizes dienā, ne vairāk kā 8 tējkarotes (40 ml) dienā.
Bērniem no 6 līdz 12 gadiem: 1 tējkarote (5 ml) 3–4 reizes dienā, ne vairāk kā 4 tējkarotes (20 ml) dienā. Zāles jālieto ik pēc 4–6 stundām pēc nepieciešamības.
Lietošanas metode
Tikai iekšķīgai lietošanai. Nepārsniedziet ieteicamo devu.
Apraksts: Terapeitiskās indikācijas
Klepus simptomātiska ārstēšana.
Palīgvielas
100 ml sīrupa satur: kalnu priedes ēterisko eļļu; citronskābes monohidrātu; spirtu; glicerīnu; saharozi; saldo apelsīnu esenci; propilparabēnu; metilparabēnu; nātrija saharīnu; attīrīts ūdens.
Nevēlamās blakusparādības
Klīnisko pētījumu dati Zemāk uzskaitītās blakusparādības ir novērotas klīniskajos pētījumos un tiek uzskatītas par retām blakusparādībām (t. i., rodas ≥1/1000 līdz <1/100 pacientiem). Nevēlamās blakusparādības ir uzskaitītas saskaņā ar MedDRA klasifikāciju.
Nervu sistēmas traucējumi
Miegainība.
Ausu un labirinta bojājumi
Reibonis.
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi;
slikta dūša;
vemšana;
diskomforts vēderā.
Pēcreģistrācijas dati Zemāk ir uzskaitītas blakusparādības, kas konstatētas pēcreģistrācijas lietošanas laikā. Tā kā par šīm reakcijām tiek ziņots brīvprātīgi no nenoteikta lieluma populācijas, to biežums nav zināms, taču tās, visticamāk, ir ļoti retas (novērotas <1/10 000 pacientu). Nervu sistēmas traucējumi Serotonīna sindroms. Vienlaikus lietojot dekstrometorfānu ar antidepresantiem (monoamīnoksidāzes inhibitoriem vai serotonīna atpakaļsaistes inhibitoriem), ir ziņots par serotonīna sindromu (ar izmainītu garīgo stāvokli, uzbudinājumu, mioklonusu, hiperrefleksiju, svīšanu, drebuļiem, trīci un hipertensiju).
Imūnsistēmas traucējumi
paaugstināta jutība (piemēram, izsitumi, nātrene, angioedēma).
Mijiedarbība
Šīs zāles nedrīkst lietot vienlaikus ar ārstēšanu ar antidepresantiem vai monoamīnoksidāzes inhibitoriem (MAOI) vai 2 nedēļu laikā pēc ārstēšanas ar tiem, jo ir ziņots par nopietnām blakusparādībām, tostarp serotonīna sindromu. Pacientiem jāiesaka konsultēties ar ārstu pirms dekstrometorfāna lietošanas kombinācijā ar šādām zālēm:
Dekstrometorfāna vienlaicīga lietošana ar selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru grupas antidepresantiem vai tricikliskajiem antidepresantiem var izraisīt serotonīna sindromu ar garīgā stāvokļa izmaiņām, hipertensiju, uzbudinājumu, mioklonusu, hiperrefleksiju, svīšanu, drebuļiem un trīci;
Dekstrometorfāna līmenis serumā var paaugstināties, vienlaikus lietojot citohroma P450 2D6 inhibitorus, piemēram, antiaritmiskos līdzekļus hinidīnu un amiodaronu, antidepresantus, piemēram, fluoksetīnu un paroksetīnu, vai citas zāles, kas inhibē citohromu P450 2D6, piemēram, haloperidolu un tioridazīnu;
Dekstrometorfāna un alkohola vienlaicīga lietošana var pastiprināt abu līdzekļu CNS nomācošo iedarbību. Kombinācija ar fenilpropanolamīnu jālieto piesardzīgi pacientiem ar hipertensiju, sirds slimībām, diabētu, perifēro asinsvadu slimībām, prostatas hipertrofiju un glaukomu. Ārstēšana ar guaifenezīnu var izraisīt viltus pozitīvus urīna vanililmandelskābes testus.
Paaugstināta jutība pret aktīvajām vielām vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām palīgvielām. Bērni līdz 6 gadu vecumam. Pacienti, kuri lieto vai pēdējo divu nedēļu laikā ir lietojuši monoamīnoksidāzes inhibitoru (MAOI) grupas antidepresantus (skatīt 4.5. apakšpunktu). Pacienti ar elpošanas mazspēju vai elpošanas mazspējas attīstības risku (piemēram, pacienti ar hronisku obstruktīvu elpceļu slimību vai pneimoniju, pacienti ar notiekošu astmas lēkmi vai astmas paasinājumu).
Pārdozēšana
Pazīmes un simptomi
Dekstrometorfāna pārdozēšana var izraisīt līdzīgas blakusparādības kā 4.8. apakšpunktā uzskaitītās. Ļoti lielu devu lietošanas gadījumā var rasties papildu simptomi, piemēram, uzbudinājums, apjukums, uzbudinājums, nervozitāte un aizkaitināmība, stupors, ataksija, distonija, halucinācijas, psihoze un elpošanas nomākums. Ja guaifenezīns tiek lietots pārmērīgā daudzumā, tas var izraisīt nierakmeņus.
Ārstēšana
Neatliekamās palīdzības pasākumi ietver kuņģa iztukšošanos un dzīvībai svarīgu funkciju atbalstīšanu, īpaši, lai kontrolētu elpošanas nomākumu un citus centrālās nervu sistēmas traucējumus. Smagas pārdozēšanas gadījumos var būt noderīga naloksona lietošana, īpaši pacientiem ar elpošanas nomākumu.
Lietošana grūtniecības un zīdīšanas laikā
Nav pieejami dati par lietošanu grūtniecības un zīdīšanas laikā. Grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, zāles jālieto tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā un tiešā ārsta uzraudzībā.
Ietekme uz transportlīdzekļu vadīšanu un mehānismu apkalpošanu
Tā kā zāles var izraisīt miegainību vai reiboni, tas jāņem vērā cilvēkiem, kuri var vadīt transportlīdzekļus vai veikt darbības, kurām nepieciešama pilnīga modrība.
Komentārs